Mākslīgais kauls

Zaudētā zoba vietā ar laiku notiek kaula noārdīšanās (rezorbcija), kā rezultātā samazinās kaula apjoms. Tādēļ, ja pacients vēlas atjaunot zaudēto zobu ar zoba implantu, pirms implantācijas uzsākšanas zobārsts veic pacienta žokļa rentgenu un izvērtē, vai esošais kaula apjoms pacienta žoklī ir pietiekams, lai tajā būtu vieta implantam. Ja kaula apjoms implanta ievietošanai ir nepietiekams, tiek veikta mākslīgā kaula pieaudzēšana. Tā ir zobārstniecības procedūra, kuras laikā nepieciešamajā vietā tiek ievietots mākslīgais kauls, kas iegūts no dabīga vai mākslīga materiāla. Procedūras rezultātā tiek nodrošināts pietiekams kaulaudu apjomu implanta ievietošanas operācijai.

Kaula pieaudzēšana

Izšķir divu veidu kaula apjoma zudumu – horizontālo (trūkst kaula apjoma platumā) un vertikālo (trūkst kaula apjoma augstumā). Atkarībā no kaula zuduma veida, kā arī no tā, vai kaulu nepieciešams pieaudzēt augšžoklī vai apakšžoklī, zobārsts izvēlas pacientam piemērotāko risinājumu kaula pieaudzēšanai.

Procedūras norise

  • Zobārsts atsedz pacienta smaganu un ar speciāliem zobārstniecības instrumentiem izveido atveri.
  • Izveidotajā atverē zobārsts ievieto mākslīgā kaula materiālu (kaula granulas vai kaula bloku) un nosedz to ar gļotādu.
  • Smagana tiek aizšūta uz 10-14 dienām.
  • Visbiežāk 4-6 mēnešu laikā tiek sasniegts nepieciešamais kaula apjoms (to zobārsts konstatē rentgenā) un var uzsākt zoba implantāciju.
Dalīties