Dr. Andrijevskis: “Lai atkal smaidītu!”

Katrs var piedzīvot situāciju, kad smaidīšana sagādā diskomfortu trūkstošu zobu dēļ. Implanti ir viens no labākajiem risinājumiem trūkstošu zobu aizvietošanai. Mūsu vadošais eksperts zobu implantoloģijas jomā Dr. Sergejs Andrijevskis stāsta, ko darīt, lai atkal smaidītu. 

KDR_4109-slider

Kāpēc ir svarīgi  trūkstošo zobu tomēr aizstāt ar mākslīgo, pat, ja tas nav redzams, jo atrodas mutes dobuma dziļumā un pašam cilvēkam nerada diskomfortu.  

Protams, ir cilvēki, kas tā nostaigā visu mūžu. Tikai jārēķinās ar to, ka: ja mutes dobumā iztrūkstošie zobi netiek aizvietoti ilgstoši, notiek žokļa kaula deformācija, kā rezultātā veidojas sejas formas un lūpu līnijas deformācija, un ap muti parādās grumbiņas. Ja trūkstošā zoba vietā līdzās esošajam zobam nav atbalsta, tas sāk nobīdīties uz tukšuma vietu. Mainās sakodiens, zobi var kļūt kustīgi.

Ar ko būtu pacientam jāsāk, ja viņš ir nolēmis veikt zobu implantēšanu?

Vispirms jāaiziet uz konsultāciju, jāuztaisa rentgens, iespējams, arī datortomogrāfija, jo dažkārt trūkstošā zoba vietā var konstatēt, ka nav nepieciešamā kaula apjoma. Tad pirms implantācijas veikšanas kauls tiek pieaudzēts.

No kā ir atkarīga kaula izmaiņas?

Kauls trūkstošā zoba vietā sāk atrofēties, jo zobu vairs nav nepieciešams apgādāt ar  nepieciešamajām asinīm un barības vielām.  Jo ilgāks laiks paiet pēc zoba izņemšanas, jo ir lielāka varbūtība, ka vajadzēs pieaudzēt kaulu. Tā apjoms var samazināties arī no pārāk ilgas izņemamo protēžu nēsāšanas.

Vai  kauls izmainās arī nedzīva zoba gadījumā?

Nē, tāpēc dažkārt ir vērts saglabāt savu zobu, kaut arī nedzīvu.

Esmu dzirdējusi par mākslīgā kaula un paša cilvēka kaula pieaudzēšanu zobu implantēšanas gadījumā.

Pārsvarā  šim nolūkam tiek izmantots mākslīgais kauls. Gadījumos, kad izvēlas paša cilvēka kaulu, bet šī procedūra ir krietni sarežģītāka pacientam (arī par aptuveni 1000 eiro dārgāka), jo kauliņu vajag no kaut kurienes pārstādīt – visbiežāk to ņem no žokļa leņķa līnijas vai no zoda.  Agrāk ņēma no gurniem,  bet gurnu kauls nav tik kvalitatīvs, jo tas ir mīksts.

Ja cilvēka organisms nepieņem mākslīgo kaulu, kas notiek?

Tajos gadījumos, kad mākslīgais kauls nesaaug ar cilvēka dabīgo kaulu, bet tas notiek tikai 2% gadījumos,  procedūru veic atkārtoti, un parasti otrajā reizē ir viss labi, bet ja arī otrajā reizē kauls nepieaug, tad izvēlas vai nu paša kaula pārstādīšanu vai arī citu protezēšanas metodi , piemēram,  zoba tilta ievietošanu.  Ko tas nozīmē – līdzās trūkstošajam zobam tiek apslīpēti blakus zobi, uz kuriem tiek izveidoti tiltiņi, kas balsta mākslīgo zobu. Tas ir labs risinājums, ja nevar  implantus ievietot arī veselības dēļ, jo implanti vienkārši neturēsies.

Kādi ir veselības riski, kas neļauj likt implantus?

Riska grupā ir onkoloģijas un osteoporozes slimnieki, kuri tiek ārstēti ar bifospanātiem, ko plaši izmanto Lielbritānijā  ķīmijterapiju un radiorterapiju laikā. Tikai piecus gadus pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas šādi  pacienti  var likt implantus. Tad vēl tādas nopietnas slimības kā insults, infarkts, tuberkoloze, psihiskas saslimšanas. Ir arī dažādi nosacīti riski –, piemēram, pīpētājiem.  Viņu gadījumā risks, ka implants vai kauls var nepieaugt, ir 10 līdz 15%.  Tāpat smēķētājiem ir jāapzinās, ka divas nedēļas pēc implanta ievietošanas ir jāaizmirst par smēķēšanu.

Vai ir kāds vecuma ierobežojums, kad var veikt implantāciju?

Zobu implantus var ievietot pacientiem, sākot no 16 gadu vecumam līdz pat neierobežotam vecumam.

Kādus implanta materiālus labāk izvēlēties?

Zobu implanta sistēmai ir vairākas sastāvdaļas – skrūve, kas tiek ieskrūvēta žokļa kaulā, abatments – zoba stumbra analogs un kronītis jeb mākslīgais zobs, kas tiek likts virsū uz abatmenta.  Skrūve pārsvarā  tiek izgatavota no titāna, un ja tiek ražoti valstī, kur ir izietas visas kvalitātes kontroles, ir diezgan problemātiski izgatavot to nepareizi. Abatments un pats kronītis parasti tiek izgatavoti no viena materiāla, un te var izvēlēties – vai nu metālkeramiku vai cirkoniju.

rsz_kdr_2887

Metālkeramikas priekšrocība ir salīdzinoši zemāka cena (aptuveni par 150 eiro lētāka). Tā ir piemērota pacientiem ar biezu smaganu vai tajos gadījumos, ja zoba implantācija paredzēta mutes dubuma dziļumā. Savukārt cirkonija abatments un kronītis ir dārgāks, taču tam ir estētiskāks risinājums, ja tiek veikta priekšzobu implantācija, jo cirkonija abatments nespīd cauri plānai smaganai (metālkeramikas gadījumā starp kronīti un smaganu var izveidoties pelēka maliņa).

Kā notiek pats implantēšanas process?

Pēc ārsta konsultācijas pacients saņem savu ārstēšanas plānu, kas sastāv novairākām vizītēm.  Ja nepieciešama kaula pieaudzēšana, tad, kā minēju iepriekš, vispirms pieaudzē kaulu, ja kaula zudums nav liels, tad atsevišķos gadījums pārstāda gan kaulu, gan ievieto skrūvi.

Pēc 2 – 6 mēnešiem, kura laikā notikusi zoba implanta saaugšana ar kaulu, aptuveni uz 2 nedēļām tiek  ievietots smaganu formētājs jeb tā saucamā dzīšanas skrūvīte,  lai ap topošo zobu izveidotos pareizas smaganu kontūras.

Pēc divām nedēļām sākas protezēšanas process. Tiek ņemts pacienta zobu nospiedums, lai zobu tehniskajā laboratorijā izgatavotu patstāvīgu kronīti jeb mākslīgo zobu. Ja tas ir viens kronis, tad uzreiz pēc nospieduma kroni taisa gatavu, sarežģītākos gadījumos  – divi, trīs zobi vai  vairāki, tad veic arī vienu vai divas pielaikošanas.

Kas notiek tajā starplaikā, kad ieaug implanti? Ko darīt ar trūkstošajiem zobiem?

Ja tas ir sānu zobs, cenšas nedarīt neko. Priekšā  ir iespējami vairāki varianti. Vai nu liek pagaidu kronīti – bet ar to jābūt ļoti uzmanīgam, jo to var izkustināt, piemēram, nokožot ābolu, un  implants var neintegrēties. Otrs variants – atstāt implantu zem smaganas un izmantot izņemamu platīti – no dzīšanas viedokļa tas ir labāks. Dažreiz var kombinēt ar tiltiņu.

Liela nozīme ir arī zobu formai un krāsai…

To jau veic laboratorijā, kā es saku –  zobu mākslinieki veido formu, vadoties no blakus zobiem, lai tas maksimāli līdzinātos pārējiem zobiem. Dažreiz nepieciešams veikt korekcijas un vairākas pielaikošanas, līdz sasniedz ideālo zobu formu.

Vislielākās grūtības varētu rasties ar priekšzobiem.

Aizmugurē ir svarīgi  pareizi izveidot sakodienu, lai netraucētu tai dabīgajai funkcijai, bet priekšā, piekrītu, ir sarežģītāk. Nereti taisa zobus no pagaidu materiāla, lai pacients izvērtē, vai patīk forma, vai apmierina krāsa.

Dažkārt pacienti  ar pagaidu kronīti staigā mēnesi, divus, lai pārliecinātos, ka  tiešām patīk. It sevišķi, ja taisa visu zobu atjaunošanu, tas ir svarīgi.

Cik zinu, dažkārt cilvēkiem nepatīk no dzimšanas esošā zobu  sprauga priekšpusē. Vai  bieži gadās praksē  ar to saskarties un ko jūs darāt?

Protams, ka to visu var koriģēt. Taču, piemēram, Londonā, kur arī praktizēju, pacienti, kas nākuši  no Āfrikas, tieši otrādi – vēlas to saglabāt, jo tas pie viņiem ir kā viens no skaistuma elementiem.

Vai  kronīši ar laiku maina krāsu?

Nē! Bet jāņem vērā tas, ka kronīši nepadodas balināšanai. Tāpēc, ja cilvēks nolemj balināt zobus, tad tas jādara pirms kroņa krāsas piemeklēšanas. Tikai jārēķinās ar to, ka ar laiku paša zobi paliks tumšāki, bet implanti – nē, un balināšanu vajadzēs atkārtot ik pēc pusgada vai gada, atkarībā no nepieciešamības.

Vai balināšana nekaitē implantiem?

Nē, balināšana implantiem nekaitē. Taču, līdzīgi kā dabīgajiem zobiem, var nokrāsoties aplikums, tāpēc pie higiēnista  jākopj arī kronīši.

Ja implants ir ieskrūvēts, vai tas ir uz mūžu?

Ja ievēro mutes higiēnu, nevajadzētu būt problēmām. Ja ar vecumu attīstās tā saucamā paradontoze – smaganu slimība – tā ir nežēlīga gan pret paša zobiem, gan pret implantiem.  Ja cilvēka mutes dobums ir vesels, tad implantiem vajadzētu stāvēt ļoti ilgi. 20 gadus noteikti.

Sergejs Andrijevskis, zobārsts implantologs

Praktizē gan Rīgā, gan Londonā. Absolvējis Rīgas Strradiņa universitāti, MBA studijas,  ieguvis maģistra grādu implantoloģijā un zobārstniecības ķirurģijā  Vācijā, Starptautiskajā medicīnas koledžā ( IMC). Šobrīd kopā ar dažiem inženieriem strādā pie  savu implantu izstrādes, lai piedāvātu tos ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Savā darbā vadās pēc devīzes: “Stomatoloģija ir ne tikai medicīna, bet arī māksla.”

12.08.2016

Dalīties