Kaulaudu pieaudzēšana: zaudēto atjaunošana

Debesīs runā tikai par jūru, bet stomatoloģijas kabinetos aizvien biežāk sarunas notiek par kaulaudu pieaudzēšanu. Mūsu klīnikas labākais implantologs Sergejs Andrijevskis stāsta, kā tiek audzēti kaulaudi un kādēļ to dara. 

Kādēļ ir svarīgi, lai kaulaudu daudzums būtu pietiekams?

Nereti, gatavojoties implanta ievietošanai, pacienti saskaras ar nepietiekamu daudzumu kaulaudu vai to artofēšanos (uzsūkšanos vai apjoma samazināšanos). Šajā situācijā implanta ievietošana var būt apgrūtināta vai pat neiespējama, jo ir vajadzīgs pietiekams kaulaudu daudzums (platumā un augstumā).

No šā priekšnoteikuma būs atkarīga tā ievietošanas kvalitāte un kalpošanas ilgums. Tādēļ implantologam jārod alternatīvi problēmas risinājumi, proti, jāpieaudzē kaulaudi.

Kaulaudu pieaudzēšanas metodes:

  • kaulu reģenerācija;
  • kaulu plastika;
  • sinusa liftings;
  • donora kaulu transplantēšana.

Kaulu reģenerācija

Lietojot šo metodi, izmanto svešu kaulu materiālu (visbiežāk tas tiek iegūts no liellopiem vai ir sintētisks). Tiek izmantota arī īpaša kolagēna membrāna ‒ tā veicina paša pacienta kaulaudu veidošanos.

Membrānas izmantošana operācijas gadījumā ir obligāta, pretējā gadījumā kaulaudu līmenis paaugstinās vien nedaudz vai arī vispār nepaaugstinās un implanta ievietošana nav iespējama.

Kaulu plastika

Šajā gadījumā par kaulu donoru kalpo pats pacients ‒ materiālu (kaulu blokus) ņem no pacienta apakšžokļa un ar īpašām osteosintēzei paredzētām skrūvēm pieskrūvē, veidojot karkasu un sieniņas. Pēc tam noteiktu apgabalu blīvē ar kaulu skaidām, tā paātrinot kaulu bloku šūnu pieaugšanu, virspusē konstrukciju pārsedz ar speciālu membrānu un smaganu aizšuj.

Membrāna pasargā kaulu skaidas no izplūšanas un aizsargā no saskares ar mīkstajiem audiem. Pēc 6‒8 mēnešiem cilvēkam ataug pašam savs kauls.

Metodes priekšrocības: samazinās materiāla atgrūšanas risks (savus audus organisms neuztver kā svešus). Šo metodi izmanto arī lielāku kaulu apjomu pieaudzēšanai.

Metodes trūkumi: traumatisms (divas brūces pacienta mutes dobumā ‒ kaula ņemšanas un tā transplantēšanas vietā).

Sinusa liftings

Sinusa liftings ir kaulu reģenerācija, kuras mērķis ir palielināt kaulaudu apjomu, paceļot deguna blakus dobumu. Šo manipulāciju veic tikai augšžoklim.

Pastāv divi sinusa liftinga veidi:

  • atvērtais;
  • slēgtais.

Atvērtais sinusa liftings

Tiek veikts, ja ir nepietiekams kaulaudu daudzums augšžokļa sānos. Vispirms implantologs izveido nelielu atveri blakus dobuma ārējā sieniņā. Pēc tam blakus dobuma gļotādu paceļ vajadzīgajā augstumā.

Izveidoto brīvo dobumu aizpilda ar pieaudzēšanas materiālu. Sinusa liftinga gadījumā arī izmanto membrānu, lai iegūtu maksimālo iespējamo kaula apjomu.

Iepriekš noslāņoto kaulaudu un gļotādas daļu novieto atpakaļ un sašuj. Pēc kāda laika veidojas vajadzīgais kaulaudu daudzums, pēc tam tiek veikta implantēšana. Atvērtais sinusa liftings pacientam ir mazāk traumējošs nekā slēgtais.

Slēgtais sinusa liftings

Tiek izmantots gadījumos, kad pacienta kauls ir gandrīz pietiekams implanta ievietošanai, tomēr jāuzaudzē nedaudz papildu kaulaudu. Implanta ievietošanai izurbtajā caurumā ievieto kaltu, kas izspiežas cauri dobuma apakšai un paceļ deguna blakus dobumu. Pēc tam dobumā ieber osteoplastisku materiālu. Tūlīt var ievietot implantu, pat negaidot kaulu materiāla integrāciju.

Donora kaulu transplantēšana

Šo metodi izmanto gadījumos, kad pacientam vispār nav pašam savu kaulaudu. Tas visbiežāk notiek traumas gadījumā, zobu ekstrakcijas vai izkrišanas gadījumos parodontozes dēļ, kā arī valkājot protēzes, kas gan atjauno zobu izskatu, taču nenovērš kaulaudu atrofēšanos.

Šādās situācijās pacienti nereti nesteidzas veikt pasākumus to atjaunošanai. Parasti kaulaudi sāk uzsūkties jau piecus mēnešus pēc zoba zaudēšanas, tādēļ stomatologi iesaka neatstāt bez ievērības pat viena „kareivja” zaudēšanu.

Pirms donora kaula transplantācijas procedūras tiek veikta datortomogrāfija, kuras rezultāti tiek nosūtīti uz Vāciju uzņēmumam „Botis”. Saskaņā ar saņemtajiem datiem speciālisti modelē ideālo kaulu un nosūta ārstējošajam ārstam projektu.

Izmantojot šo metodi, kaulaudi tiek ņemti no dzīviem donoriem (piemēram, pēc žokļa amputēšanas) vai mirušiem cilvēkiem. Uzstādīšanas process neatšķiras no procesa, kā tiek ievietoti mākslīgie audi. Ir zināmi dati, ka dabiskie kaulaudi pieaug daudz labāk, taču galīgi un neapgāžami tas nav pierādīts.

 

Relatīvās kontrindikācijas kaulaudu pieaudzēšanai:

  • neskaitāmas starpsienas deguna blakus dobumos;
  • slikts kaulaudu stāvoklis;
  • ja anamnēzē ir ziņas par deguna blakus dobumu operācijām;
  • smēķēšana;
  • onkoloģiskas slimības;
  • nekontrolējams cukura diabēts;
  • grūtniecība.

Dažkārt kā kontrindikāciju kaulaudu pieaudzēšanai min iesnas, polipus, sinusītu, taču ja šīs problēmas ir novērstas, ārstējoties pie otorinolaringologa, tās nav šķērslis kaulaudu pieaudzēšanai.

Starp citu

  • Ja zoba zaudēšana bijusi saistīta ar infekcijas vai iekaisuma slimību, tad ir jānogaida 2‒3 nedēļas un tikai tad drīkst „iekaisīt” kaulu.
  • Noņemamas vai pagaidu protēzes var pārrīvēt kaulu.
  • Teorētiski kaulaudus var uzaudzēt jebkurā brīdī, pat tad, ja zobi ir zaudēti pirms daudziem gadiem.
  • Kaulaudu pieaudzēšanu var veikt pat pacientiem, kuri sirgst ar osteoporozi un lieto bifosfonātus. Šajā gadījumā jākonsultējas ar ārstējošo ārstu un uz trim mēnešiem jāatceļ preparāta lietošana, tikai tad drīkst apmeklēt implantologu un veikt kaulaudu pieaudzēšanu.

Galvenie kaulaudu atgrūšanas riska faktori:

  • smēķēšana;
  • nekontrolējams cukura diabēts;
  • imūnsistēmas slimības;
  • bifosfonātu (osteoporozes ārstēšanai izmantoto preparātu) lietošana.

Pēc operācijas

Pēc kaulaudu pieaudzēšanas un implanta ievietošanas 1-2 nedēļu laikā pacientam nav ieteicams:

  • lietot cietu, aukstu un karstu pārtiku;
  • apmeklēt pirti un saunu;
  • nodarboties ar sportu, celt smagumus un uzņemties smagas fiziskas slodzes.

Parasti komplikācijas pēc kaulaudu pieaudzēšanas rodas reti. Dažkārt pacientiem var rasties tādi simptomi kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis un tūska operācijas vietā, taču visbiežāk tā ir dabiska organisma reakcija uz ķirurģisku iejaukšanos.

Tomēr, lai kontrolētu komplikācijas un iekaisuma procesa sākotnējo stadiju, ieteicams dažas dienas pēc manipulācijas apmeklēt ārstu.

18.07.2017

Dalīties