Tiešā zobu plombēšana

Pirms zobu plombēšanas uzsākšanas zobārsts apskata bojāto zobu. Vajadzības gadījumā tiek nozīmēta zoba rentgenoloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu zoba bojājuma pakāpi un, ja nepieciešams,  veiktu endodontiju (zobu kanālu tīrīšanu). Tiešā zoba plombēšana tiek veikta vienā zobārsta apmeklējuma seansā.

Procedūras apraksts:

  • Zobārsts no bojātā zoba izņem kariozo masu, kas radusies baktēriju iedarbības rezultātā, un sagatavo zoba kavitāti (zoba caurumu) plombējamā materiāla ievietošanai.
  • Lai plombēšanas laikā varētu izveidot fizioloģiski piemērotu un pareizu zoba formu, ap zobu tiek aplikta speciāla metāliska lentīte (matrice), bet starp šo lentīti un blakus zobiem – speciāli koka ķīlīši. Tādā veidā tiek nodrošināta iespēja precīzi ievietot plombējamo materiālu zoba kavitātē un izveidot pareizu topošā zoba formu un kontaktpunktu ar blakus zobiem, nepieļaujot plombas pārkari, kas var veicināt sekundārā kariesa attīstīšanos.
  • Lai dezinficētu zoba kavitāti un sagatavotu to plombējamā materiāla ievietošanai, zobārsts kavitāti apstrādā ar speciālu gelu. Pēc tam zoba kavitāte tiek izskalota un nosusināta.
  • Zoba kavitātes virsma tiek noklāta ar speciālu saistvielu un gaismota ar heliolampu (zilas gaismas polimerizācijas lampa, kas nodrošina materiāla sacietēšanu). Tādā veidā tiek panākta plombējamā materiāla maksimāli cieša saskare ar zoba virsmu.
  • Ja zoba defekts ir dziļš, bet zoba mīkstie audi vēl nav skarti (nav jāveic endodontija), zobārsts zoba kavitāti noklāj arī ar speciālu oderes materiālu, lai pasargātu zoba pulpu (zoba nervu) no kairinājuma.
  • Kad kavitāte ir sagatavota plombēšanai, tajā tiek ievietots plombējamais materiāls. Zobu plombējamajam materiālam ir jābūt rūpīgi sablīvētam, lai plombēšanas procesa laikā tajā neveidotos mikroporas. Zobārsts pa nelielām porcijām pakāpeniski ievieto plombējamo materiālu zoba kavitātē, katru porciju gaismojot ar heliolampu. Tādā veidā iespējams nodrošināt efektīvu plombējamā materiāla sacietēšanu un maksimāli ciešu sasaisti ar zobu. Svarīgi ir izveidot zoba formai anatomiski atbilstošu plombu un nodrošināt, lai ieliktā plomba pilnībā atbilstu pacienta sakodienam (nebūtu augstāka vai zemāka par pārējiem zobiem).
  • Kad zoba plomba ir ielikta, zobārsts nopulē zobu, lai zoba virsma būtu gluda un uz tās pastiprināti neveidojas zobu aplikums.

Tiešā plombēšana – zobu plombējamie materiāli

Veicot tiešo plombēšanu, pacientam ir iespēja izvēlēties starp sudraba amalgama plombu un kompozīta plombu (baltā plomba). Sudraba amalgama plombas priekšrocības ir ilgāka kalpošana, lielāka izturība, kā arī mazāka aplikuma daudzuma veidošanās ap plombēto zobu salīdzinot ar kompozīta plombu, taču sudraba amalgama plombu nevar pieskaņot pacienta zobu krāsai, tai trūkst estētiskā izskata. Savukārt, kompozīta jeb baltās plombas priekšrocības ir estētiskais izskats, jo plombas toni var piemērot pacienta zobu tonim. Tā kā kompozīta materiāls plombēšanas laikā sacietējot nedaudz saraujas, kompozīta plomba ir tehniski piemērotāka nelielu zobu defektu labošanai.

1.02.2013

Dalīties