Kariess

Zobu kariess ir viens no biežāk sastopamajiem zobu bojājumu veidiem. To izraisa cilvēka mutes dobumā esošās baktērijas, kas patērē ogļhidrātus, galvenokārt cukurus, kuri ar pārtiku nonāk cilvēka mutes dobumā. Neārstēta kariesa rezultātā pamazām tiek noārdīti zoba cietie audi. Smagos gadījumos tiek skarta zoba pulpa (zoba nervs), izraisot iekaisumu un akūtā zobu kariesa stadijā arī spēcīgas zobu sāpes. Kariesam pārejot hroniskā stadijā, pacients zobu sāpes vairs var neizjust, taču iekaisuma process turpinās. Ja zobu kariesa rezultātā zoba mīkstie audi nav skarti, var uzreiz veikt zobu plombēšanu vai protezēšanu, bet, ja ir skarti arī mīkstie audi, nepieciešams veikt endodontiju (zobu kanālu tīrīšanu).

Zobu kariesa rašanās cēloņi

Zobu kariesu var izraisīt vairāki cēloņi, kuru rezultātā cilvēka mutes dobumā esošajām baktērijām rodas iespēja saņemt tām nepieciešamās barības vielas (ogļhidrātus-cukurus) un vairoties. Sākotnēji zobu kariesa iedarbība izraisa zoba cieto audu (emaljas un dentīna) noārdīšanos, bet vēlāk arī zoba mīksto audu bojājumus.

Kariesa cēloņi:

  • Zobu higiēnas neievērošana, neveicot regulāru zobu tīrīšanu, kā arī nelietojot zobu diegu.
  • Nesamērīga diēta, lielā daudzumā lietojot uzturā saldu pārtiku, kuras sastāvā ir daudz cukura.
  • Nepietiekams minerālvielu daudzums siekalās, kā rezultātā siekalas neierobežo baktēriju izplatīšanos mutes dobumā.
  • Nepareizs zobu sakodiens, kas izveidojies dabīgā ceļā. Starp zobiem palielinātā daudzumā sakrājas ēdiena paliekas, kas netiek iztīrītas.

Zobu kariesa stadijas

Kariess sākotnējā stadijā izraisa zoba emaljas noārdīšanos, mazinot tajā minerālsāļu daudzumu un ar laiku padarot zoba emalju mīkstu. Šī procesa laikā pacientam visbiežāk nav sūdzību. Taču, laikus neuzsākot kariesa ārstēšanu, baktērijas pilnībā noārda zoba emalju un rada nopietnus zoba bojājumus. Radušies bojājumi pacientam izraisa spēcīgas zobu sāpes, kā arī jūtīgumu pret karstu, aukstu, saldu un sāļu pārtiku, kā rezultātā nepieciešama nopietna zobu ārstēšana.

Zobu kariesa pakāpes:

  • Virspusējais kariess. Kariess, kas skar tikai zoba emalju, padarot to mīkstu. Pacientam parasti nav sūdzību. Lai laicīgi konstatētu zobu kariesa rašanos, nepieciešams regulāri apmeklēt zobārstu, lai vajadzības gadījumā varētu laicīgi uzsākt zobu ārstēšanu.
  • Vidējas pakāpes kariess. Zoba emalja ir noārdīta, un kariess sasniedz dentīnu, izveidojot kariozo dobumu. Cietušais zobs ir jūtīgs pret karstu, aukstu, saldu un sāļu pārtiku, pacients sajūt zoba sāpes.
  • Dziļais kariess. Kariess sasniedz zoba nervu, un tā rezultātā izveidojas zoba nerva iekaisums (pulpīts). Laicīgi neuzsākot pulpīta ārstēšanu, iekaisuma process turpinās dziļāk, sasniedzot arī žokļa kaulu zem cietušā zoba saknes. Akūtā stadijā pacients izjūt asas, spēcīgas zobu sāpes. Zobu kariesam pārejot hroniskā stadijā, sāpes var izzust. Ārstēšanai ir nepieciešams veikt endodontiju (zobu kanālu tīrīšanu).

Zobu kariesa profilakse

Regulāra un rūpīga zobu higiēnas ievērošana būtiski mazina kariesa rašanās risku. Zobu kariess visbiežāk attīstās vietās, kas ar zobu birsti ir grūti sasniedzamas un kam ir ierobežota siekalu piekļuve – zobu starpās, zobu rievās, kā arī pie smaganām. Tādēļ ir jāveic gan regulāra zobu tīrīšana, gan regulāri jālieto zobu diegs, kas ļauj piekļūt zobu starpām un nodrošināt to higiēnu. Tāpat jāievēro samērība saldumu lietošanā un iespēju robežās pēc katras ēdienreizes, kad lietoti saldumi, jāiztīra zobi.

Zobu kariesa ārstēšana

Regulāri apmeklējot zobārstu, pacientam rodas iespēja jau laicīgi konstatēt zobu kariesa attīstību un pēc iespējas ātrāk uzsākt tā ārstēšanu. Virspusējā un vidējas pakāpes kariesa gadījumā zobārsts veic zoba plombēšanu vai protezēšanu. Gadījumos, kad pacientu skāris dziļais kariess, sākotnēji ir nepieciešams veikt endodontiju (zoba kanāla tīrīšanu, atbrīvojot to no baktērijām). Pēc endodontijas procedūras tiek veikta zobu plombēšana vai protezēšana.

Dalīties